Ziemciešu kopšana
... Dažādi padomi.
Atjaunojošā apgriešana.
Parasti mēs ziemcietēm nogriežam vai nu noziedējušos ziedus , vai arī, ja augs vairs nav dekoratīvs to nogriež līdz zemei visu.
- Ziemcietes, kuras noziedot vairs nav glītas, nogriežot varam panākt, ka augs izveido jaunu lapojumu un var priecēt ar otreizēju ziedēšanu (Delphinium, Papaver, Salvijas,Campanula grandiflora,Centaurea montana, Alchemilla mollis, Artemisia).
- Ir ziemcietes, kurām var pagarināt ziedēšanu, tikai laicīgi izgriežot noziedējušos ziedus (Achillea, agastache, Campanula carpatica, Leucanthemum, Nepeta ,Salvia, Scabiosa, Veronica, Veronicastrum, Helenium).
- Ziemcietes - ‘’pārmērīgās ziedētājas’’, kuras ļoti bagātīgi un ilgi zied. Lai viņu mūžu pagarinātu, tās savlaicīgi apgriež, neļaujot ziedēt līdz pēdējam ziedam. Griež ne tikai ziedus, bet arī visus ziedkātus, tas veicinās no lapu rozetēm izveidoties jaunajiem dzinuma pumpuriem, kas pagarinās šo ziedu mūžu (Coreopsis, Gailardia ,Lupīnas, Centrantes).
Ziemcietēm, kurām ilgi vēl pēc noziedēšanas saglabājas dekoratīvas ziedkopas, vajadzētu tās atstāt neskartas un ļaut, lai priecē tik ilgi cik vien var (Achillea, Astilbe chinensis, Monardas, Echinops ritro, Eryngium ,Aster novi- belgi zemās šķ., Eupatorium fistulosum, Sedum telephium ,no graudzālēm Miscanthus, Molinia, Calamagrostis brachitricha, Sporobolus heterolepis).
Ir ziemcietes, kuras vairāk ir puskrūmi nevis ziemcietes. Viņu dzinumi ar laiku pārkoksnējas un augs vairs neizskatās labi. Lai no tā izvairītos, katru gadu pavasarī augu apgriež vai atsēdina, skatoties pēc vajadzības. Ja augs ir cietis no ziemas sala un izskatās nedzīvs, droši griež līdz zemei. Parasti šiem augiem ir ļoti spēcīgi snaudošie pumpuri un apgriežot tie ātri izveido jaunu, spēcīgu lapojumu (Lavandula, Hyssopus, Perovskia, Thymus).
Ziemcietēm, kuras izceļas ar bagātīgu un skaistu lapojumu, bieži ziedi ir otršķirīgi un uzziedējuši, tie var mazināt lapu dekorivitāti. Tāpēc ziedus var arī izgriezt ( Stachys byzantina, Hostas).
Ir ziemcietes, kurām ziedēšanas laiku var izmainīt. Brīdī, kad augs ir sācis aizmest pirmos zieda pumpurus, ziedkātus saīsina apmēram sprīdi īsākus. Saīsina visu augu vai arī it kā ‘’ izfilējot’’, katru otro, trešo dzinumu, tādā veidā ziedēšanu aizkavējot uz pāris nedēļām (Phlox, Helenia).
Ne visām ziemcietēm lapojums ir dekoratīvi noturīgs. Ir tādas, kuras pēc noziedēšanas vienkārši pazūd, atstājot aiz sevis tukšus laukumus (Papaver, Dicentra spectabilis, Doronica ,Aqulegia un dažas šķirnes Geranium). Šāda veida ziemcietes nevajadzētu stādīt lielās grupās, dobju malās, bet blakus izvēlas augus, kuri attīstās vēlāk un ir ar bagātīgu lapojumu vai stabilu augumu, kas aizpildīs radušos tukšo vietu.
Zem ziemcietēm, graudzālēm, kuras vēlu mostas (Hosta, Cimicifuga, Miscanthus, Penisetum), stādiet pavasara sīpolpuķes.
Ziemciešu ieziemošana.
Rudens beigās, gatavojoties ziemai mums gribas ievest kārtību arī dārzā, rūpīgi visu noziedējušo, veco nogriežot, nogrābjot visu lieko, nu tā lai uz pavasari viss ir skaists un kārtīgs. Bet kas notiek dabā? Koki, krūmi nomet lapas uz savām saknēm. Nobirušās lapas trūdot darbojas gan kā barības vielas, ko paņem saknes, gan arī kā sega, kas apsedz un pasargā auga saknes no kailsala un aukstuma ziemā. Tas pats notiek arī ar ziemcietēm. Auga virsējā daļa atmirst un pārklāj auga saknes, gan to pabarojot, gan piesedzot. Tāpēc ļoti būtiski ir atcerēties, ja mēs augus rudenī nogriežam pilnīgi līdz zemei, tad obligāti, augi ir jāpiesedz vai nu ar nelielu kūdras slānīti vai skujkoku zariem. Arī mēs uz ziemu meklējam kādu siltāku mētelīti, vai ne ? Ļoti svarīgi ir to atcerēties, jo ar vien biežāk mūsu ziemas ir bez sniega, un aukstums bez sniega var izdarīt lielu postu līdz zemei nogriestajām ziemcietēm. Arī pavasarī, kad nakts un dienas temperatūras ir ļoti krasas, augs mostas , bet ja ir pliks, to ātri var ,, paņemt,, salnas. Ideāli, ja savus pirmos asniņus, var dzīt veco lapu un kātu aizsegā. Tā viņš norūdās un ir pasargāts no pirmajām salnām. Tāpēc var ziemcietes rudenī negriest pilnīgi līdz zemei, bet nogriežot un atstājot kādu daļu - pusi, sprīdi vai vienu trešdaļu, tas ir atkarīgs no auga lieluma. Bet pilnīgu nogriešanu atstāt uz pavasari, skatoties pēc laika apstākļiem. Ziemcietes, kuru lapojums ir mūžzaļš rudenī negriež, bet skatās pēc vajadzības pavasarī.
Graudzāļu apgriešana un ieziemošana.
Visas gradzāles apriež vai nogriež tikai pavasarī !
- Daudzas mazās, smalkās graudzālītes (Festuca glauca, Festuca scoparia, Festuca valesiaca) negriež vispār, bet vienkārši izbužina viegli ar grābekli vai pirkstu galiem.
- Graudzāles, kurām ir mūžzaļš vai daļēji mūžzaļš lapojums, apgriež pēc vajadzības tikai lapu galus (Carex conica, Carex montana, carex umbrosa, Carex dolichostachya, Carex pendula, Carex moroowii, Luzula sylvatica).
- Ir graudzāles, kuras ar savu augumu, lapojumu un ziediem priecē vēl ilgi pēc noziedēšanas, tāpēc nevajadzētu tās steigties apgriest (Deschampsia, Calamagrostis, Miscanthus, Molinia, Panicum, Sporobolus). Ja nu vējš ir sagāzis un salauzis, un augs vairs neizskatās pievilcīgs, tad nogriež, bet ne līdz zemei. Pamatīgo apgriešanu veic pavasarī. Lielās miskantes uz ziemu var sasiet kūlīšos vai sapīt bizēs, tad pat vislielākais vējš tās nespēs salauzt.
Dažas graudzāles noziedot maina lapojuma vai ziedu krāsu, kas padara tās vēl jo īpašas :
Bronzīgi –dzelteni krāsojas.
Deschampsia –ziedi
Molinia – visas sugas, krāsojas visas auga daļas.
Panicum virgatum ‘Nortwind’ – visas auga daļas
Panicum virgatum ‘Strictum’– visas auga daļas
Sporobolus heterolepis -- visas auga daļas
Purpursarkans krāsojas.
Andropogon scoparius ‘Prairie Blues’ – lapu gali
Miscanthus sinensis ‘Ferner Osten’ – lapu gali
Panicum virgatum ‘Rotstrahlbusch’ – lapas, ziedu kāti, ziedi